Ražas pirmā pļāvuma diena un cerība augšāmcelties

Ražas pirmā pļāvuma diena, kas radās no Mozus 2. grāmatas
un Jēzus augšāmcelšanās diena, ir saistīta ar pravietojumu un tā piepildījumu

Ražas pirmā pļāvuma diena Vecajā Derībā ir Augšāmcelšanās diena Jaunajā Derībā.
Tas ir pravietojums, kam bija jāpiepildās svētdienā.
Nedēļas pirmajā dienā izraēlieši iznāca no Ēģiptes un iznāca otrā Sarkanās jūras krastā.
Dievs šo dienu noteica par Ražas pirmā pļāvuma dienu un lika izraēliešiem to svinēt
katru gadu nākamajā dienā pēc Sabata (svētdienā).
Jēzus augšāmcēlās nedēļas pirmajā dienā (svētdienā), piepildot pravietojumu
par Ražas pirmā pļāvuma dienu.

Kristus Ansanhongs un Dievs Māte mūs mācīja par Augšāmcelšanās dienas izcelsmi
un patieso nozīmi

Saskaņā ar pravietojumu par Ražas pirmā pļāvuma dienu, kad pirmais labību sējums
tika upurēts Dievam, Jēzus tika augšāmcelts kā pirmais no aizmigušajiem un deva augšāmcelšanās cerību visai cilvēcei.
Ticot tam, Dieva Baznīca katru gadu svin Augšāmcelšanās dienu.

Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams…
“tad vienu kūli no savas pirmās pļaujas jums būs atnest priesterim.
Un tam būs līgot šo kūli Tā Kunga priekšā, lai jūs būtu patīkami;
priesterim to būs šurpu turpu līgot, sākot ar dienu pēc sabata.
3. Mozus 23:9-11

Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, gaismai austot, sievas nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles,
ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bija līdz ar tām. Un tās atrada akmeni no kapa noveltu.
Tās gāja iekšā un Tā Kunga Jēzus miesas neatrada…”Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem?
Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies.”
Lūkas 24:1-6